Vasara tuvojas ar joni un virsraksts liek aizdomāties par garšu un sajūtu kombināciju, kuru pilniem vaigiem varēsim tvert jau šķietami tūlīt, tūlīt. Ja jau pieminējām kokteili, piedāvājam sekojošu kombināciju – Kentukī burbons, cepts amerikāņu zefīrs (visiem zināms kā marshmallow) un kivi augļi. Šo kombināciju atradīsiet uzreiz, ja google meklētājā ievadīsiet nosaukumu Kiwi Bourbon. Tieši šāds nosaukums ir Birojs.lv private label Freschezza zīmola jaunajam kafijas grauzdējumam. Varbūt arī nepierasts nosaukums kafijas garšai, tomēr tas neradās slīcinot Birojs.lv mārketinga cilvēku radošos prātus neparastā nosaukuma kokteiļa glāzē. Patiesībā, tam ir diez gan racionāls skaidrojums.

Lai izprastu Kiwi Bourbon izcelsmi, būtu jāizprot nedaudz vairāk par kafiju nekā tikai tas, ka kafija mēdz būt malta, šķīstoša vai pupiņās. Atskatoties uz to, kādus viedokļus esam pauduši šajā blogā, atskārtām, ka par kafijas izcelsmi esam runājuši salīdzinoši maz. Tādēļ mums jāparunā par būtisko, kas tad ir kafija?

Kafija ieņem vienu no pasaules vērtīgākajām un plašāk tirgotajām precēm, un tas ir svarīgs vairāku valstu, tostarp Centrālās un Dienvidamerikas, Karību jūras reģiona un Āfrikas valstu, eksporta produkts.

Kafiju iegūst no ziedaugu ģints koka Coffea, latviešu valodā zināmu, kā vienkārši kafijas koks. Kafijas kokā aug kafijas ogas, kuras novāc, tad, izmantojot īpašu tehniku, izloba no apvalka, nomazgā un pārdod grauzdētavām. Būtiska iezīme: gandrīz visi kafijas audzētāji kafiju negrauzdē un nemaz neprot to darīt.

Pasaulē ir aptuveni 25 kafijas koku sugas augi, tomēr tikai trīs no tiem tiek izmantoti kafijas iegūšanai patēriņam uzturā – tos pazīstam ar nosaukumiem Arabica, Robusta un Librerica Bull.

Arabica – šī suga veido aptuveni 70% pasaules kafijas pupiņu tirgus. Šī augstākās klases kafijas pupiņu augstākā labuma garša tiek pārdota galvenokārt speciālizētiem kafijas veikaliem. Arabica tiek audzēta stāvā reljefā, tāpēc mehāniskā mežizstrāde nav iespējama. Roku izvēle nodrošina labāku atlases kvalitāti, izvēloties mazāk gatavo pupiņu.

Robusta - šī augsta kofeīna satura suga veido apmēram 27% no pasaules kafijas pupiņu tirgus. Šī kafija, kas ir lētāka, lai ražotu kafijas pupiņas, bet ar zemākas garšas īpašībām, bieži tiek pārdota izmantošanai šķīstošajā kafijā. To ražo, galvenokārt, Indonēzijā, Rietumāfrikā, Brazīlijā un Vjetnamā.

Coffea liberica Bull. ex Hiern. - šī suga, kas audzēta Malaizijā, Libērijā un Kotdivuārā, veido apmēram 3% pasaules kafijas pupiņu tirgus. Zināms arī kā Coffea arnoldiana De Wild vai biežāk kā Libērijas kafija.
Tomēr, ar mērķi palielināt ražošanas apjomus, palielināt izturību pret slimībām un uzlabot garšas kvalitātes, veicot potēšanas procesu, no šīm trīs kafijas sugām ir izstrādājušās daudzas dažādas šķirnes.

Divas svarīgākās Arabica šķirnes ir Typica un Bourbon, un Typica ir vecākā. Vēsturiski Typica audzēta Latīņamerikā un Āzijā, bet Bourbon ieradās Dienvidamerikā un vēlāk Austrumāfrikā caur franču koloniju Bourbon (Reunion island).
Šādi mēs nonākam līdz vienas no jaunās Freschezza šķirnes nosaukuma dāļām - Bourbon.

Bourbon, jeb Burbona šķirne ir no Arabica kafijas pupiņām, kas vairāk nekā gadsimtu ir augusi Ruandā. Arī Kiwi Bourbon pupiņas nāk no Ruandas. Tās pazīstamas ar to dziļajām sviesta šokolādes garšām, kā arī to saldumu un ļoti viegliem augļu aromātiem. Burbon aug labi sabalansētas kafijas pupiņas un Bourbon ir retāk sastopams nekā citi kafijas pupiņu veidi, jo uz vienu kafijas koku tas saražo mazāku daudzumu kafijas ogu.

Par Ruandu – tā ir kalnaina un maza valsts ar ļoti blīvu iedzīvotāju skaitu. Tā arī ir ļoti nabadzīga, bet vienlaikus ļoti labi organizēta valsts un, salīdzinot ar citām Āfrikas valstīm, ar ļoti zemu noziegumu un korupcijas līmeni. Tas ir milzīgs ieguvums kafijas nozarei, jo Ruandā darbojas 500 tūkstoši sīksaimnieku, kafijas audzētāju. Vidēji katram no tiem ir aptuveni 170 kafijas koku un tas Ruandai skaitās niecīgs ražošanas apjoms. Visā valstī ir aptuveni 300 mazgāšanas stacijas, kurās tiek sagatavota pilnībā mazgātas kafijas pupiņas eksportam.

Atšķirībā no tipiskajām Āfrikas kafijas garšas notīm, Ruandas kafija piedāvā sarežģītas un neparastas garšas, kas ir unikālā reģiona rakstura dēļ. Ruanda ir pazīstama arī kā tūkstoš kalnu zeme un tas ietekmē arī kafiju. Reģioniem ir plašs garšu klāsts, taču pat vienā galvenajā reģionā jūs redzēsiet lielas atšķirības no kalna nogāzes līdz kalna nogāzei. Ruandas kafijas ir labi apstrādāta, pilnīgi mazgāta, jo īpaši vietējās Bourbon šķirnes.

Ruanda sadalās dažādos reģionos, kafiju audzē Virunga, Kizi Rift, Muhazi, Akagera un Kivu reģionos, kuram par godu arī Freschezza šķirnes nosaukumā atrodams Kivu, jeb atvasinot - Kiwi. Kivu ir reģions rietumu Ruandā, kas ieskauj ezeru ar tieši tādu pašu nosaukumu. Tas atrodas 1.6-1.95 km augstumā virs jūras līmeņa.

Arī neticami sarežģītā Kivu kafija nāk no 1600 metru kalniem Rietumu Ruandā pie Kivu ezera. Tās novākšanai tiek izmantots simtprocentīgs roku darbs, jo mehāniski to paveikt nav iespējams nogāžu dēļ, kurās aug kafijas koki.
Kivu reģiona Bourbon garša ir pildīta ar saldo apelsīnu un kakao garšas notīm, kuru noapaļo izsmalcināta ķiršu un laima apdare. Šo unikālo kombināciju esam papildinājuši ar 20% Robusta rūgtumu no Ugandas.

Tagad, kad ir izveidojusies skaidrība par Arabica Bourbon garšas notīm, pieskarsimies atlikušajiem 20% kafijas sastāva - Robusta pupiņām. Būtiskākais, kas būtu jāzina par Robustu Kiwi Bourbon sastāvā, ka tā nāk no Ugandas. Ka 80% no visas Ugandā izaudzētās kafijas ir Robusta un atlikušos 20% veido dažādi Arabica veidi. Ugandas Robusta garšas iezīmes ir līdzīgas laba Austrumāfrikas vīna skābuma pakāpei, ar saldu šokolādes garšu un bagātīgu tekstūru. Ugandas kafijas zemākā sarežģītība un vieglais ķermenis padara to ne mazāk izšķirīgu nekā cita tradicionālā Āfrikas kafija.

Visiem, protams, zināms, ka kafijas garšas nianses veido ne tikai tās izcelsme un šķirne, bet arī kafijas grauzdējuma pakāpe. Kiwi Bourbon ir vidēja grauzdējuma. Skaidrojošo sadaļu par grauzdējumu atstāsim citai reizei. Galvenais, kas jums ir jāzina, tas ir Freschezza Kiwi Bourbon jaunās garšas raksturs. Pildīta krūzē no kvalitatīva kafijas automāta, šī kafija kļūst stipri iekārojama un atkarību radoša un ar šo šķirni lieliski pagatavosiet gan maigu latte, gan uzmundrinošu esspresso.

Pētījumi pierādījuši, ka kafejnīcās vidēji cilvēks ir gatavs gaidīt kafijas dzērienu 4 minūtes*.  Ilgāku gaidīšanu pēc gardā dzēriena jau sāk salīdzināt ar pacietības mēra pārbaudījumu un mēs zinām, ka rīta skrējienā katra minūte ir svarīga.
 
Nenosvērtība, spriedze, nogurums vai miegainība. Pazīstamas sajūtas? Daudziem no mums ir pazīstama šī sajūta, kad laikus nesaņem savu ikdienā tik nepieciešamo kofeīna devu.
 
Šoreiz ne par kafejnīcām. Vai Tev ir nācies gaidīt kafiju birojā? Gandrīz katrā darba vietā ir gadījies šausminošs brīdis, kad ir beigušās kafijas pupiņas un pārsvarā tas gadās mirkļos, kad tas vismazāk ir vajadzīgs. Cik ilgā laikā vari šo situāciju atrisināt? Pēc pāris stundām valdes sēde, nāks vadība lemt stratēģiski būtiskos jautājumus, palūgs sagatavot kafiju, bet Tu jau neko nevari izdarīt lietas labā. Pēdējo kafijas krūzi no rīta izdzēra IT administrators. Vai skriet uz tuvējo pārtikas veikalu, cerībā, ka tur ir pieejama priekšnieka iecienītākā kafijas pupiņu garša?
 
Patiesībā kopš februāra Birojs.lv šo jautājumu ir atrisinājis Tavā vietā. Pasūti savu iecienītāko kafiju un saņem to jau pēc 90 minūtēm. Esam sakārtojuši loģistikas ķēdi tā, lai mūsu klienti nenonāktu līdz iepriekš aprakstītajai situācijai. Viss, kas Tev jādara, ir jāpiezvana mums pa tālruni 80001122, jāpalūdz pakalpojums “Kafija 90 minūtēs” un jāsagaida mūsu kurjers jau pēc pusotras stundas. Un atceries, ņem ar rezervi, jo vedam līdz pat astoņiem kilogramiem. Mums ir plašākais kafijas klāsts starp biroju apgādes uzņēmumiem – 137 (!) kafijas veidi un, visticamāk, priekšnieka mīļākā kafijas škirne ir mūsu sortimentā.

Pakalpojums pieejams visiem Rīgas birojiem, neatkarīgi no tā, kur Tu atrastos, jā – arī pašā Sarkandaugavas tālākajā punktā. Un jā... šis pakalpojums attiecas tikai uz kafiju, ja to pasūti tekošajā dienā līdz pat plkst. 15:00. Ja vēlēsies saspraudes vai cirkuli, zini, ka to piegādāsim jau nākamajā dienā.
 
 
*Avots: www.wsj.com

Jaunais gads jau ieskrējies un visi tik pat kā aizmirsuši, ka tikai pirms nepilnām trīs nedēļām vēl bijām satraucošās jaunā gada gaidās. Kāds viņš būs, ko nesīs, ar ko pārsteigs, kādas norises mūs sagaida, ko un cik daudz paveiksim? Šādas pārdomas jau kādu laiku nevienu neuztrauc nu viss jau aizmirsts, un esam ierakušies darba rutīnā. “Vāveres ritenis” atkal griežas pilnā ātrumā un gaida nākamos svarīgos notikumus, kas ļaus atvilkt elpu, apstāties un atkal novērtēt mirkļus. Kas ir šie mirkļi, kuri mums rada vislielāko emocionālo gandarījumu? Dzīve mums ikdienu piespēlē dažādus notikumus un mēs dienas garumā katrs veltam stundas dažādām nodarbēm. Laiku mēram stundās un ikdienu varam dalīt trīs daļās – darbs, laiks ārpus darba un miegs. Šo var dalīt arī sīkākās šķautnēs, bet jāatzīst, ka viss gads paiet veicot visdažādākās nodarbes. Dabiska vēlme ir pavadīt laiku kvalitatīvi. Bet cik kvalitatīvi to beigu beigās pavadām?

Elons Masks (Tesla un Space X dibinātājs un vadītājs) savu laiku plāno gana nopietni. Sievietēm viņš veltot 10 stundas nedēļā, bērniem 4, darbam līdz pat 90 stundām nedēļā. Gandrīz divas reizes vairāk, kā jebkurš no mums, bet tāda laikam ir cena multimiljardiera statusam. Vēl viena būtiska iezīme – lai uzturētu tempu, kofeīns ir Maska sabiedrotais katru dienu. Astoņas diētiskās kolas un vairākas lielas kafijas krūzes dienā viņu tā uzvelkot, ka sajūtas liek domāt par to, ka sāk zust perifērā redze. Kafijas tēma, kā saprotams, mums tuva. Tā turēt Elon! Vai esi noprovējis arī Freschezza?

Mēs par to, cik kvalitatīvi pavadām laiku pagooglējām vēl un ieguvām vēl virkni aizraujošu datu. Lūk mūsu top 6.

Ceturtdaļu darba dienas mēs pavadām pie e-pasta. Gadā tās būs 78 darba dienas lasot, rakstot, atbildot, argumentējot. Aizraujoši! Vēl viena būtiska mūsu gadsimta iezīme, attiecībā uz e-pastu. Darbinieki e-pastus lasa un atbild uz tiem ārpus darba laika, faktiski pagarinot darba dienas garumu. Lielbritānijas pētījumi atklāj, ka darbā dienas garums vidēji ir pagarinājies no 7:17 no rīta līdz 7:02 vakarā. Tātad kafija būs jādzer vēl vairāk. Bet tas pie “viņiem”... Pie mums, protams, viss ir savādāk.

Sievietes 136 dienas no visas savas dzīves pavada gatavojoties iziešanai no mājas, proti, mazgājoties, krāsojoties, ģērbjoties, vienu vārdu sakot, pucējoties.

Vīrieši arī pucējas. Skujoties vīrietis pavada 3000 stundas no savas dzīves laikā. Tas ir vidēji un starp tiem, kuri skujas. Labāk audzējam bārdas un pavadām šo laiku ar tuvajiem!

26 gadi miegā. Ja pieņem, ka cilvēks var nodzīvot līdz 78 gadiem guļot 8 stundas dienā, kopumā noguļam 26 gadus no savas dzīves.

38000 stundas cilvēks pavada ēdot. Arī svarīgi.

Un pārsteidzošākais - laiks, ko vidēji dienā smejamies ir tikai sešas minūtes. Tik maz!

Stundas, dienas, gadi no dzīves – laiks, mūsu dārgākā valūta. Dzīve ir aizraujoša. Arī jaunais gads būs aizraujošs. Ja arī tā ir, ka darba dienas vidējais garums ir pagarinājies un ja daudz laika veltam pucējoties vai ēdot, tad lai tā arī paliek... galvenais, lai paši apmierināti. Lai laiks pavadīts kvalitatīvi un spējam novērtēt darba augļus. Atliek visiem novēlēt smieties 12 minūtes dienā. Tieši divas reizes vairāk!
 
 

Gada nogale ar steigu Tuvojas. Visu laiku uzmanība un sajūtas ir sadalītas. Ar vienu kāju esam Ziemassvētku vakara svinībās, ar otru kāju jau kaļam nākamā gada attīstības plānus un nerimstoši nodarbinām prātu Suņa gada budžetā. Informācijas telpa nepārtraukti skandina dažādus pasākumus, mēģinot piesaistīt sabiedrības uzmanību labdarībai, iepirkšanās virpulim, tuvojošās ziemas olimpiādes norisēm un dažādu gada balvu pasniegšanas pasākumiem. Atkāpei, vai zinājāt, ka iegooglējot “Gada balva 2017”, pirmajā lapā vien varēsiet lasīt par astoņām dažādām nominācijām? Turklāt, starp šīm astoņām pat nebūs lasāms par skatītāko Ziemassvētku laika ceremoniju “Latvijas Lepnums”?

Kā palikt modram un nezaudēt fokusu šajā informācijas gūzmā, kad prāts šaudās no viena notikuma pie otra? Kafija.birojs.lv blogam atbilde nav jāmeklē tālu! Kādas nesen veiktas aptaujas rezultāti apliecina, ka vismaz 2 tasītes kafijas dienā izdzer 56% Latvijas iedzīvotāju. Ja ticēt datiem, tad var pieņemt, ka darbspējīgie Latvijas iedzīvotāji, proti, birojos dienā patērē vismaz 1.35 miljonu mundrā dzēriena porciju. Nav slikts rādītājs, un tas vairo mūsu pārliecību, ka kvalitatīvai kafijai jābūt pieejamai katrā birojā. Bet, ko gan īsti iegūstam, ja birojā ir pieejama kafija? Šeit, lūk, ir četri iemesli, kādēļ katram uzņēmumam saviem darbiniekiem būtu jānodrošina augstas kvalitātes kafija bez maksas:

Cilvēka dabā ir tieksme pēc labākā. Lieliska kafija, kas ir ērti pieejama darbiniekiem un apmeklētājiem, ne tikai nodrošinās labu atmosfēru, bet arī noturēs darbiniekus birojā. Jo iemīļotā cafe latte nebūs jādodas meklēt uz tuvējo kafejnīcu. Turklāt, mūsdienās ir pieejami lieliski kafijas automāti, kuri pagatavos kafiju tik pat kvalitatīvi, kā tuvējais barista. Un darbinieks, visticamāk, ar savu latti rokās, turpinās domāt par ar darbu saistītiem jautājumiem.

Jau iepriekš apspriedām kafijas izcelsmi un visiem zināms, ka dzerot kafiju iegūstam enerģijas devu, kas ļauj mesties darbos ar jaunu sparu. Britu zinātnieki, kuriem Eiropas mērogā patīk izcelties ar dīvainākajiem pētījumiem, ir nākuši klajā ar jaunu ziņojumu. Izrādās kofeīns cilvēka smadzenēs palielina enzīmu, kas pat pasargājot no demences. Tiem, kuri nezina, īsais demences skaidrojums -  latīņu valodā „dementia” nozīmē „bez prāta”. Demenci raksturo kognitīvā, funkcionālā un emocionālā stāvokļa pasliktināšanās, ja pirms tam persona ir funkcionējusi normālā līmenī. Svarīgi demenci nejaukt ar garīgo atpalicību, garīgā atpalicība ir iedzimti attīstības traucējumi. Ar demenci gan pārsvarā slimo pensijas vecuma cilvēki, kuri birojos neieņem lielāko pārstāvniecību, tomēr tie, kuri vēl nav sasnieguši pensijas vecumu, to kādreiz sasniegs, tādēļ dzeriet kafiju pietiekamā daudzumā jau tagad. Demence tuvojas!

Izlietotos kafijas biezumus parasti beram atkritumu tvertnē. Tā nav jādara. Tos var izmantot vērtīgāk – pievienot biroja augu augsnei, tādā veidā veicinot drenāžu, vēdināšanu un mitruma uzturēšanos augsnē ilgāku laiku. Turklāt, kafijas biezumi jo īpaši patiks augiem, kuriem tīk augt skābā vidē. Ja birojā augi jau nodrošināti ar kafijas augsni, noteikti ir vērts padomāt par izlietoto kafijas biezumu nešanu uz mājām. Jo īpaši tie, kuriem pie mājas ir apstādījumi vai dārzs. Nu, un, protams, šādā veidā mēs visi kopīgi samazinām atkritumu daudzumu birojos.

Kafijas dzeršana birojā no savas krūzes pavisam noteikti samazina patērēto atkritumu daudzumu. Paķerot kafiju benzīntankā vai stūra kafejnīcā, mums tā būs iepildīta papīra krūzītē. Dievs vien zina, kur tā krūze ir ražota un vai tā vispār ir no papīra. Pat, ja pieņemam, ka tikai viena desmitā daļa no darbspējīgajiem Latvijas iedzīvotājiem rīta kafiju nopērk pa ceļam uz darbu, tas ir 2,7 miljoni vienreiz lietojamo krūžu mēnesī. Cik sanāk gadā, rēķiniet paši, bet varam pačukstēt, ka tās būs 342 tonnas papīra gadā, un tas ir Latvijā vien. Iespējams būtu jāierosina parlamentārā izmeklēšana, lai noskaidrotu, kāda ārpus biroja izdzertā kafijas daudzuma ietekme uz vidi valstī? Mēs šo lieko atkritumu apjomu varam samazināt! Dzeram kafiju birojos!

Viss šis skan gandrīz kā pirmā aprīļa ziņa, bet šie atkal ir tikai dažādi interesanti fakti par kuriem varam nenogurdināmi googlēt un lasīt tīmekļa vietnēs. Mēs zinām, ka visam, kas rakstīts internetā, ticēt nevar. Arī šim mūsu viedoklim ticības devu katrs lai piešķir pats. Mēs vēl joprojām esam par pozitīvām emocijām. Svētku nedēļa taču. Tādēļ, lai visiem jauki, gaiši un pozitīvi Ziemassvētki! Ho-ho-ho.

Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts. Dabā tas paredzēts kā barība zīdītāju jaunajiem pēcnācējiem, kamēr tie nav spējīgi sagremot cita veida barību. Cilvēkam zīdīšanas process mūsdienās ilgst aptuveni gadu. Kad mazulis sāk staigāt un tam parādās zobi, parasti mātes krūts zīšana tiek pārtraukta. Pienu gan mēs nepārtraucam lietot, kad paaugamies. To turpinam izmantot gan pārtikā, gan dzērienu pagatavošanai un pamatā izmantojam govs pienu. Pienam ir virkne lielisku īpašību – tā lietošana mazina paaugstinātu asinsspiedienu, glāze silta piena noņem sasprindzinājumu un stresu un saka, ka tas pat palīdz notievēt, jo pienā esošās olbaltumvielas paaugstina vielmaiņas aktivitāti, turklāt auksta glāze piena karstā vasaras dienā var būt gana garda un veldzējoša.

Šoreiz stāsts ir par pienu ar garu vai īsu derīguma termiņu. Runājot ar kolēģiem par piena veidiem, mēdzam pasmiet par “plastmasas” pienu, tautā pazīstamu kā UHT pienu, jo kā gan pienu, kurš istabas temperatūrā nebojājas pusgadu un garšo citādāk nekā pasterizēts piens, varētu dēvēt citādāk? Pēc savām īpašībām lielisks produkts horeca sektoram. Ērti uzglabājams un, pietiekamā daudzumā pasūtīts, klientiem vai kolēģiem būs pieejams vienmēr.

Tiem, kuri nav pazīstami ar vārdu horeca, skaidrojam, ka tā izcelsme meklējama vārdu hotel, restaurant, cafe savienojumā un pamatā ar horeca apzīmē nozari, kurā uzņēmumi nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumiem.

Taču kādi ir mīti un patiesība par plastmasas jeb UHT pienu? Vai tiešam ultrapasterizētajam pienam piens ir tikai nosaukumā, vai patiesībā tā saturs ir augstvērtīgāks kā parastajam pienam? Patiesība un skaidrojums ir gaužām vienkāršs.

Pasterizēts piens satur tādas cilvēka organismam svarīgas sastāvdaļas kā olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, virkne vitamīnu un minerālvielas. Lai cik dīvaini tas neliktos, arī UHT piens pēc termiskās apstrādes saglabā to pašu sastāvu - gan taukus, gan olbaltumvielas, gan piena cukuru un minerālvielas, tai skaitā kalciju. Vienīgā atšķirība sastāvā ir ūdenī šķīstošo B1, B2, B6 un C vitamīnu koncentrācijas mazinajums par 10-15%. Visādi citādi UHT piena sastāvs saglabājas gandrīz tādā pašā koncentrācijā kā gotiņa ir ielikusi. Protams, var uzskatīt, ka UHT pienā ir notikusi ķimiska iejaukšanās, kā arī tas var izraisīt nepanesamību tā pat kā parastais piens, bet cik daudz ir to piena produktu, kuri mūsdienās nav pakļauti līdzīgai ietekmei!?

Pareizais tehnoloģiskais skaidrojums UHT plastmasas pienam būtu ultrasterilizācija jeb ultrapasterizācija. Tā ir pārtikas sterilizācija, karsējot to ļoti īsu laiku, ap 1—2 sekundēm, temperatūrā, kas pārsniedz 135 °C, kas ir nepieciešamā temperatūra sporu nogalināšanai pienā. UHT piens tika izgudrots 1960. gados un plašam patēriņam ir pieejams kopš 1970. gadiem. Tipisks UHT piena derīguma termiņš ir seši līdz deviņi mēneši neatvērtā iepakojumā.

Patiesībā izvēle paliek katra paša ziņā. Varbūt UHT piens arī nav labākā izvēle, bet noteikti izdevīgākā horeca sektorā vai birojiem. Derīguma termiņš ir stipri ilgāks un uzglabāšana ērtāka, turklāt tā bioloģiskais sastāvs neko daudz neatšķiras no pasterizētā piena. Lūk tā!

Mūsdienās preču un pakalpojumu patēriņš ir tik liels, ka mēs straujajā dzīves ritmā pat neiedomājamies, ka visam ir sava nozīme, vēsturiska izcelsme un iemesli, kādēļ mēs vienu vai otru lietu lietojam tieši tā. Mēs tik skrienam vāveres ritenī, audzējam preču patēriņu un neiedziļināmies detaļās. Bet velns ir apslēpts detaļās! Vai esat dzirdējuši leģendu par to, kā gaļu sākām cept tikai tādēļ, ka kāds iezemietis netīšām iekritis ugunskurā un degot sācis patīkami smaržot? Retais nepiekritīs, ka šī būtu interesanta detaļa mūsdienās populārās “slow food cooking” kustības vēsturei.

Līdzīgus stāstus varam atrast par virkni ikdienā jau pierastām lietām, bez kurām nebūtu iedomājama dzīve mūsdienās. Tā piemēram, arī par kafiju zināmas leģendas par ganu, kura kazas, ēdot dīvainās ogas, kļuvušas neticami enerģiskas, vai mūku, kurš, nelabās garšas dēļ, kafijas ogas iemetis krāsni, un kopš tā laika pupiņas tiek grauzdētas.

Nenoliedzami, jebkura leģenda ir interesants formāts, kā uzturēt interesi par kādu produktu vai pakalpojumu. Tāpat arī Birojs.lv kafijas komanda šad un tad pastāstīs par kādu interesantu faktu, kas skar mums tuvu tēmu, kuru, mūsuprāt, jums būtu vērts zināt. Arī to, ka kafijas izcelsme meklējama 11. gadsimtā Arābu valstīs un ka persiešus ļoti sajūsminājis “Islama vīna”, kā tur mēdza dēvēt kafiju, uzmundrinošais efekts, jo persiešiem taču vīnu lietot ir aizliegts.

Kāds sens teiciens vēstī: “Jūs saņemat to, par ko maksājat.” Un šis teiciens precīzi attiecas uz kafiju. Lai arī kafijas cena var šķist pievilcīga, tas nenozīmē, ka Jūsu garšas kārpiņas būs vienisprātis ar Jūsu maku. Turklāt, kafija satur no viena līdz diviem procentiem kofeīna, kas stimulē centrālo nervu sistēmu. Mēs taču negribam, lai pa mūsu nervu sistēmu darbojās nekvalitatīvas vielas.
 
Atliek piebilst, ka kafijkoku dzimtene ir Etiopija, ka kafijas pupiņas iegūst vairāk nekā 70 valstīs, galvenokārt, Āfrikā, Dienvidaustrumāzijā un Latīņamerikā. Jo kafija būs smalkāk samalta, jo tās garša kļūst intensīvāka un stiprāka. Un atcerieties – kafijas iepakojumu pēc atvēršanas vaļā ilgi neturiet! Kafija savas garšas un aromāta īpašības saglabās maksimāli 3 dienas.
 
Mēs aicinām iegādāties kvalitatīvu kafiju, rūpīgi to uzglabāt, un cienīt tās izcelsmi. Gards dzēriens, galu galā.