Austrumi tavā kafijas krūzē

Šoreiz, kā solīju, būs raksts par turku kafiju. Iesākumam dosimies pagātnē un apskatīsim tās vēsturi – kas tā ir un kur tā radusies. Turku kafijas izcelsmi saista ar Etiopiju un Jemenu. Līdz 15. un 16. gs. beigām tā bija izplatīta jau līdz Kairai un Mekai.
Šādi pirmās kafejnīcas atklāšanu Konstantinopolē apraksta osmaņu hronists Ibrahims Pečevi
“ Līdz pat 962. gadam Augstajā, Dieva aizstāvībā esošajā Konstantinopoles pilsētā, kā arī visās Osmaņu zemēs nebija nevienas kafejnīcas. Tajā pat gadā brālis vārdā Hakams no Aleppo un jokdaris Šams no Damaskas ieradās pilsētā un abi atvēra lielu veikalu rajonā ar nosaukumu Tahtalkala, kur sāka kafijas piegādi. ”

Turcijā turku kafiju sauca kahve, bet pēc 80iem gadiem, kad valstī sāka importēt šķīstošo kafiju, lai atšķirtu, to sauc par türk kahvesi jeb turku kafija. Kafija ir tik spēcīgi iesakņojusies Turcijas kultūrā, ka turku valodā brokastis sauc par kahvaltı jeb “pirms kafijas”. Tomēr pēdējos gados turku kafiju popularitātes ziņā pārspēj tēja, šķīstošā kafija un citi mūsdienīgi kafijas paveidi.

Savukārt Arābu valstīs, turku kafija joprojām ir pats izplatītākais kafijas veids un tur to sauc par arābu kafiju vai par šami kafiju, jo tā nākusi no Levantas arābiem, kas to sākotnēji ieveda Konstantinopolē. Arābu valodā gandrīz nelieto apzīmējumu turku kafija, jo to visbiežāk sauc par ēģiptiešu, libāņu, irākiešu u.c. kafiju, lai izceltu kādas īpašas vietējās tradīcijas tās pasniegšanā, garšas niansēs u.tml.

Tātad, skaidra lieta, ka cilvēki dzēra kafiju arī pirms kafijas automātiem. Kā viņi to pagatavoja? Lūk, vienkārša metode, kas uzlabos jūsu kafijas dzeršanas pieredzi. Šis ir iecienītākais kafijas pagatavošanas veids Austrumeiropā un Indonēzijā. Tā tiek dēvēta arī par kovboju kafiju un reizēm par kalnu kafiju. Jums būs nepieciešama:

• tējkarote,
  
• plīts vai mikroviļņu krāsns (vai karstais ūdens),
• smalki samalta kafiju, (jo smalkāka, jo labāk), ieteicams izmantot Turcijas malumu,
• cukurs un piens, pēc izvēles, un
• trauks, piemēram, dziļa panna vai ibriks. Ibriks ir īpašs trauks kafijas un tējas pagatavošanai.

Īstu turku kafiju vāra traukā, ko dēvē par džezvu (cezve) vai ibriku un kas gatavots no vara vai misiņa. Tam ir garš rokturis. Parasti ibrika dibenā ir iegravēts skaitlis, kas norāda, cik daudz kafijas tasīšu tajā var pagatavot.

Gatavošanas laikā ūdens, maltā kafija un cukurs tiek vienu vai vairākas reizes uzvārīts. Pagatavotā kafija tiek ielieta nelielās krūzītēs, nefiltrējot to. Biezumi pēc kāda laika nostājas krūzītes dibenā, un tās saturs paliek tīrs, ja vien nemēģināsiet izdzert pēdējos divus malkus.

Avoti:
https://kafijaspasaule.lv/index.php?route=tltblog/tltblog&tltpath=blogs&tltblog_id=4
https://lv.wikipedia.org/wiki/Turku_kafija