plastmasas piens

Piens ir zīdītāju piena dziedzeru sekrēcijas produkts. Dabā tas paredzēts kā barība zīdītāju jaunajiem pēcnācējiem, kamēr tie nav spējīgi sagremot cita veida barību. Cilvēkam zīdīšanas process mūsdienās ilgst aptuveni gadu. Kad mazulis sāk staigāt un tam parādās zobi, parasti mātes krūts zīšana tiek pārtraukta. Pienu gan mēs nepārtraucam lietot, kad paaugamies. To turpinam izmantot gan pārtikā, gan dzērienu pagatavošanai un pamatā izmantojam govs pienu. Pienam ir virkne lielisku īpašību – tā lietošana mazina paaugstinātu asinsspiedienu, glāze silta piena noņem sasprindzinājumu un stresu un saka, ka tas pat palīdz notievēt, jo pienā esošās olbaltumvielas paaugstina vielmaiņas aktivitāti, turklāt auksta glāze piena karstā vasaras dienā var būt gana garda un veldzējoša.

Šoreiz stāsts ir par pienu ar garu vai īsu derīguma termiņu. Runājot ar kolēģiem par piena veidiem, mēdzam pasmiet par “plastmasas” pienu, tautā pazīstamu kā UHT pienu, jo kā gan pienu, kurš istabas temperatūrā nebojājas pusgadu un garšo citādāk nekā pasterizēts piens, varētu dēvēt citādāk? Pēc savām īpašībām lielisks produkts horeca sektoram. Ērti uzglabājams un, pietiekamā daudzumā pasūtīts, klientiem vai kolēģiem būs pieejams vienmēr.

Tiem, kuri nav pazīstami ar vārdu horeca, skaidrojam, ka tā izcelsme meklējama vārdu hotel, restaurant, cafe savienojumā un pamatā ar horeca apzīmē nozari, kurā uzņēmumi nodarbojas ar ēdināšanas pakalpojumiem.

Taču kādi ir mīti un patiesība par plastmasas jeb UHT pienu? Vai tiešam ultrapasterizētajam pienam piens ir tikai nosaukumā, vai patiesībā tā saturs ir augstvērtīgāks kā parastajam pienam? Patiesība un skaidrojums ir gaužām vienkāršs.

Pasterizēts piens satur tādas cilvēka organismam svarīgas sastāvdaļas kā olbaltumvielas, ogļhidrāti, tauki, virkne vitamīnu un minerālvielas. Lai cik dīvaini tas neliktos, arī UHT piens pēc termiskās apstrādes saglabā to pašu sastāvu - gan taukus, gan olbaltumvielas, gan piena cukuru un minerālvielas, tai skaitā kalciju. Vienīgā atšķirība sastāvā ir ūdenī šķīstošo B1, B2, B6 un C vitamīnu koncentrācijas mazinajums par 10-15%. Visādi citādi UHT piena sastāvs saglabājas gandrīz tādā pašā koncentrācijā kā gotiņa ir ielikusi. Protams, var uzskatīt, ka UHT pienā ir notikusi ķimiska iejaukšanās, kā arī tas var izraisīt nepanesamību tā pat kā parastais piens, bet cik daudz ir to piena produktu, kuri mūsdienās nav pakļauti līdzīgai ietekmei!?

Pareizais tehnoloģiskais skaidrojums UHT plastmasas pienam būtu ultrasterilizācija jeb ultrapasterizācija. Tā ir pārtikas sterilizācija, karsējot to ļoti īsu laiku, ap 1—2 sekundēm, temperatūrā, kas pārsniedz 135 °C, kas ir nepieciešamā temperatūra sporu nogalināšanai pienā. UHT piens tika izgudrots 1960. gados un plašam patēriņam ir pieejams kopš 1970. gadiem. Tipisks UHT piena derīguma termiņš ir seši līdz deviņi mēneši neatvērtā iepakojumā.

Patiesībā izvēle paliek katra paša ziņā. Varbūt UHT piens arī nav labākā izvēle, bet noteikti izdevīgākā horeca sektorā vai birojiem. Derīguma termiņš ir stipri ilgāks un uzglabāšana ērtāka, turklāt tā bioloģiskais sastāvs neko daudz neatšķiras no pasterizētā piena. Lūk tā!